Energoresursu sadārdzināšanās ienesusi būtiskas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju izdevumu sadalījumā. Ja hipotekārais kredīts vai mājokļa īres maksa tradicionāli bijis lielākais ikmēneša maksājums vairumam mājokļa īpašnieku, tad šā gada nogalē jau 33% no visiem iedzīvotājiem vairāk naudas mēnesī iztērē komunālo pakalpojumu un elektrības rēķinu apmaksāšanai, liecina pētījumu centra Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.
Šobrīd mājokļa kredītu vai īri maksā 54% no visiem aptaujas dalībniekiem, un liela daļa no tiem piedzīvo būtiskas izmaiņas izmaksu sadalījumā. 13% respondentu komunālo maksājumu rēķini šobrīd ir par vairākiem desmitiem eiro lielāki nekā kredīta vai īres ikmēneša maksājums, bet 12% iedzīvotāju par komunālajiem pakalpojumiem maksātā summa ir par vairāk nekā 100 eiro augstāka nekā kredīta vai īres maksājums.
Zīmīgi, ka šāds izdevumu sadalījums iepriekš bijis tikai 8% no visiem iedzīvotājiem, taču tagad šādā situācijā nonākusi jau ceturtā daļa. No atlikušajiem visvairāk ir tādu, kuriem mājoklis jau ir īpašumā, tādēļ viņi nemaksā ne īri, ne kredītu.
Šādu respondentu īpatsvars ir 46%. Vēl 11% aptaujāto abas maksājumu pozīcijas ir līdzīgas, un tikai 5% komunālie maksājumi ir par 100 un vairāk eiro mazāki nekā izdevumi par aizdevumu mājokļa iegādei vai īri.
«Pētījuma dati atklāj fundamentālas izmaiņas mājsaimniecību izdevumu sadalījumā, un tas nozīmē, ka ikvienai ģimenei pienācis laiks pārskatīt savus tēriņus un pat mainīt budžeta plānošanas filozofiju.
Hipotekārais kredīts vairs nav lielākais bieds, jo tā maksājumu var elastīgi mainīt un pielāgot apstākļiem, ja vien ir atsaucīgs aizdevējs. Savukārt samazināt komunālo maksājumu izdevumus ir ļoti grūti un bieži vien pat neiespējami.
Tieši tādēļ šobrīd ir pateicīgs brīdis izvērtēt iespēju iegādāties dzīvokli energoefektīvā ēkā, kurā būs mazāki komunālie maksājumi,» aizdomāties aicina Bigbank Latvija vadītājs Edgars Surgofts.
Pētījuma dati rāda, ka šobrīd 63% Latvijas iedzīvotāju par elektrību un apkuri kopā maksā līdz 200 eiro, taču lielai daļai izdevumus samazina valsts piešķirtais atbalsts. Ja tas netiks pagarināts, tad ievērojami palielināsies tā grupa, kas par komunālajiem pakalpojumiem maksā no 201 līdz 400 eiro. Šobrīd tajā ir piektā daļa mājsaimniecību. Vēl 4% maksā no 401 līdz 600 eiro un 1% – no 601 līdz 800 eiro.
Norstat Latvija veiktajā aptaujā oktobra beigās tika aptaujāti 1004 respondenti visā Latvijā.
Par Bigbank
Bigbank AS ir Igaunijas banka, kas specializējas patēriņa un hipotekāro kredītu izsniegšanā, aizdevumu piešķiršanā juridiskām personām, kā arī izdevīgu termiņnoguldījumu pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums izvērsis darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.